Want to make creations as awesome as this one?

Ilgtspējīgas pārvaldes indikatoru (eng. Sustainable Governance Indicators) mērķis ir identificēt un sniegt iespēju salīdzināt starp Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm dažādas pārvaldes jomā nepieciešamās reformas.

Transcript

Mediju brīvība (6/10)

Valdība lielākoties ciena mediju neatkarību, tomēr ir atsevišķi centieni izdarīt spiedienu.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 25. vietā.

Mediju daudzveidība (7/10)

Elektronisko un drukātu plašsaziņas mediju tirgus ir daudzveidīgs. Sabiedriskie mediji kompensē privāto plašsaziņas līdzekļu trūkumus un politiskos/vērtīborientētos aizspriedumus, pārstāvot plašāku viedokļu loku.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 12. vietā.

Valdības informācijas pieejamība (10/10)

Tiesiskais regulējums garantē vienkāršu un bezmaksas pieeju pārvaldes informācijai, tāpat tas paredz tikai dažus un samērīgus informācijas pieejamības ierobežojumus. Pastāv efektīvi mehānismi tam, lai apstrīdētu informācijas atteikumus.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 1. vietā.

Civiltiesības (8/10)

Lai gan ir daži pārkāpumi, valsts kopumā ciena un aizsargā cilvēku tiesības. Var rēķināties arī ar tiesu aizsardzību.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 10. vietā.

Politiskās brīvības (9/10)

Visas valsts institūcijas atzīst un efektīvi sargā politiskās brīvības.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 6. vietā.

Diskriminācijas novēršana (7/10)

Valsts pretdiskriminācijas politika ir mēreni veiksmīga. Diskriminācija ir salīdzinoši reta.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 14. vietā.

Piekļuve medijiem (7/10)

Lielākoties, bet ne vienmēr, partijām un kandidātiem ir līdzvērtīgas iespējas piekļuvei plašsaziņas līdzekļiem un citiem komunikācijas kanāliem. Nozīmīgākie plašsaziņas līdzekļi piedāvā taisnīgu un līdzsvarotu atspoguļojumu dažādiem politiskajiem uzskatiem.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 22. vietā.

Tiesības piedalīties vēlēšanās (8/10)

Reģistrēšanās vēlēšanām un pats vēlēšanu process vairumā gadījumu ir efektīvs, godīgs un nav diskriminējošs. Idzīvotājiem ir tiesības apstrīdēt vēlēšanu procesus, pamatojoties ar aizdomām par diskrimināciju. Būtiski šķēršļi vēlēšanu procesā nav novēroti.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 27. vietā.

Partiju finansēšana (7/10)

Pirms 2020.gada, ziedojumi partijām ir atklāti un tiek kontrolēti. Lai gan par pārkāpumiem draud sankcijas, tomēr joprojām pastāv iespējas ierobežojumus neievērot.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 16. vietā.

Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā (8/10)

Iedzīvotājiem ir iespēja efektīvi lemt par saistošiem lēmumiem gan ar referendumiem, gan ar iedzīvotāju iniciatīvām.

Kandidēšanas regulējums (9/10)

Tiesiskais regulējums ļauj pieteikties kandidēt visās vēlēšanās. Pret partijām un kandidātiem nav diskriminācijas.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 16. vietā.

Tiesiska noteiktība (9/10)

Valsts pārvaldes darbs ir prognozējams un tiesisks. Tiesību normas ir saskaņotas un caurskatāmas, nodrošinot tiesisko noteiktību.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 7. vietā.

Tiesu procesu pārraudzība (8/10)

Parasti, bet ne vienmēr, tiesām izdodas panākt, lai valsts pārvaldes darbība atbilstu likumam.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 16. vietā.

Tiesnešu iecelšana un apstiprināšana (8/10)

Tiesnešu iecelšanā piedalās vairākas institūcijas uz sadarbību vērstā procesā.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 10. vietā.

Korupcijas novēršana (7/10)

Vairākums pretkorupcijas pasākumu ir efektīvi un attur amatpersonas no savu amatu ļaunprātīgas izmantošanas.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 14. vietā.

Demokrātijas kvalitāte (7.9/10)

Latvijas rezultāts ir salīdzinoši labs: 12.vieta starp OECD un ES dalībvalstīm. Rezultāts gan ir nedaudz pasliktinājies kopš 2014.gada. Demokrātijas kvalitātes ziņā vislabākie rezultāti ir Zviedrijai, Somijai un Norvēģijai.


41 valsts konkurencē Latvija ierindojas 12. vietā.

Ar zaļu krāsu apzīmēti tie Latvijas demokrātijas kvalitātes rādītāji, kas augstāki par vidējiem Eiropas Savienības un OECD dalībvalstu rādītājiem.

Ar oranžu krāsu apzīmēti tie rādītāji, kur Latvijas rezultāts ir līdzvērtīgs vidējam rezultātam starp Eiropas Savienības un OECD dalībvalstīm.

Ar sarkanu krāsu apzīmēti tie Latvijas demokrātijas kvalitātes rādītāji, kas zemāki par vidējiem Eiropas Savienības un OECD dalībvalstu rādītājiem.